Dalībnieki sēž krēslos aplītī. Viena persona stāv apļa vidū. Spēles mērķis ir, lai persona apļa vidū dabū krēslu, uz kura apsēsties. Viņi apgalvo kaut ko patiesu par viņiem un ja šis apgalvojums atbilst arī par kādu citu, kurš sēž aplī, viņiem ir jāmainās vietām. Apgalvojums vienmēr sākas ar frāzi: „Saulīte spīd uz to, kurš...”.

Spēle var sākties ar vizuālu novērošanu (Saule spīd uz to, kurš ir ģērbies treniņbiksēs) un pamazām pārvirzīties uz apgalvojumiem par privātākām lietām, piemēram, personiskā patika un nepatika. (Saule spīd uz katru, kuram patīk peldēties jūrā) vai pat par politisko pārliecību.

Ikkatrs noģērbj savas kurpes un novieto tās istabas vidū. Vadītājs sajauc visas kurpes visapkārt un atkāpjas istabas stūrī. Nosaka laika limitu nākamajam etapam, atkarībā no grupas dalībnieku skaita. (Grupās, kurās ir 20 cilvēki, laika limitam vajadzētu būt 30 sekundes). Kad grupas vadītājs uzsauc, dalībniekiem vajag sameklēt viņu apavus noteiktajā laikā. Jo vairāk cilvēku, jo labāka spēle. Ja grupa ir maza, tad vajag uzdevumu veikt aizsietām acīm.

Dalībnieki tiek sadalīti pa pāriem. Viena persona no katra pāra ir aizsietām acīm. „Redzošais” dalībnieks jautā otram, kur viņš vēlētos doties. Tas var būt jebkur – sākot ar pludmali līdz tirgus placim vai ballītei. Tas ir pilnībā atkarīgs no personas, kurai aizsietas acis. Redzošais pāra dalībnieks paņem viņu zem rokas vai sadodas rokās un vadā viņu pa istabu, veidojot viņam psiholoģisku noskaņu, iztēlojoties dabas ainavu. Tas ir atkarīgs no redzošās personas apraksta, kur tieši viņi aiziet un ko viņi dara.

Pāros personas pavada 5 minūtes, apskatot viens otra rokas. Turot tās, izjūtot tās un skatoties uz tām. Aizvērtām acīm, turot otra rokas. Pēc tam vairāki pāri tiek sajaukti kopā. Viena persona ar aizvērtām acīm cenšas atrast viņa partnera rokas, pieejot pie katra dalībnieka.

Dalībnieki tiek sastādīti aplī. Grupas vadītājs izvēlas vienu no dalībniekiem un iedod viņam atklātnīti, uz kuras rakstīts uzdevums, kas šai personai ir jāattēlo. Pārējiem grupas dalībniekiem ir jāatmin, ko šī persona cenšas attēlot. (Tas var būt dzīvnieks, slavena persona, īpaša profesija).

Bērni sēž aplī un viens no viņiem iečukst kādu ziņu nākošajam. Nākošais dalībnieks atkārto ziņu blakus sēdošajam un tā tālāk. Mērķis ir saņemt ziņu, kas tiek nodota iečukstot ausī katram aplī esošajam dalībniekam, neizmainot šīs ziņas sākotnējo saturu. Tas ir reti sastopams. Pēc tam bērni var apspriest, cik svarīgi ir censties uzmanīgi ieklausīties, ko cilvēki mums saka.