| |
   
|
| |
|
Atjaunojošās tiesvedības konsorcijs
Atjaunojošās tiesvedības procesa principi
2004.gada decembris
Atjaunojošās tiesvedības konsorcijs izveidots 1997.gadā, lai:
- veicinātu atjaunojošās tiesvedības (AT) attīstību krimināltiesību sistēmā un jebkādā citā jomā, kurā parādās konflikti;
- nodrošinātu prakses standartu principus;
- sniegtu informāciju par AT un apmainītos ar šādu informāciju un
- veicinātu izpratni par AT un tās izmantošanu sabiedrībā.
Konsorcijs ir reģistrēta labdarības organizācija un ir neatkarīga „jumtorganizācija” un biedrorganizācija tiem, kas ir iesaistīti atjaunojošajā tiesvedībā vai interesējas par to.
Adrese:
Merchant House
89, Southwark street, London SE1 OHX
Tālr. 0207 960 4633
Fakss . 0207 960 4631
Šie principi ir 2002.gadā publicēto „Atjaunojošās tiesvedības principu” pārskatīta versija.
Šie principi ir atjaunojošās tiesvedības praktiskās darbības pamats visās situācijās un attiecībā uz visiem modeļiem, kad vien galvenais mērķis ir vērst par labu nodarīto kaitējumu un veicināt dialogu.
Šis dokuments tiks regulāri pārskatīts un pēc konsultācijām var tikt grozīts.
Šim dokumentam sekos paskaidrojošs dokuments, kurā tiks aplūkots katrs princips un sīkāk paskaidrota tā nozīme. Tas būs paredzēts galvenokārt tiem, kam nav daudz informācijas par atjaunojošo tiesvedību.
Atjaunojošās tiesvedības pamatā ir tādu vērtību kopums, kuru vidū ir šādas vērtības: stiprināšana, godīgums, cieņa, apņemšanās, brīvprātība, dziedināšana, atjaunošana, personīgā atbildība, iekļaušana, sadarbība un problēmu risināšana.
Process
- Galvenais mērķis ir nodarītā kaitējuma vēršana par labu.
- Vienprātība par gadījuma būtiskajiem faktiem un kaitējumu nodarījušās personas iesaistīšanās akcepts.
Visu personu dalība ir brīvprātīga, [1] un tās pamatā ir izvēle, kas izdarīta, saņemot visu informāciju. Tas attiecas arī uz galīgās vienošanās saturu un nepiedalīšanās/nepiekrišanas [2] sekām.
[1] Vajadzīgas turpmākas diskusijas par to, ko nozīmē „brīvprātīgi”.
[2] Atzīts, ka nepiekrišana tam, par ko brīvprātīgi vienojas, dažos apstākļos var novest pie papildu soda, un tas jādara zināms jau sākumā.
- Dalībniekiem dod pietiekami daudz laika, lai izlemtu par savu piedalīšanos un konsultētos ar citiem, ja viņi vēlas šādas konsultācijas.
- Cietušajam nodarītā kaitējuma vai zaudējuma atzīšana, dalībnieku jūtu cienīšana un iespēja ņemt vērā izrietošās vajadzības un šo vajadzību apmierināšana, ja iespējams.
- Persona, kam nodarīts kaitējums vai zaudējums, ir galvenais ieguvējs no jebkuras situācijas labošanas, par ko vienojas ar personu, kura nodarījusi kaitējumu[1].
- Ja kaitējums tiek vērsts par labu vai veikti labojumi, tas ir jāatzīst un jānovērtē.
- Persona, kurai nodarīts kaitējums, un persona, kas nodarījusi kaitējumu, ir galvenie dalībnieki jebkurā atjaunojošās tiesvedības procesā.
- Atjaunojošās tiesvedības praktizētājus dalībnieki uzskata par neitrāliem[2] un tādiem, kam nav personiskas ieinteresētības.
Vienlīdzība/dažādība/nediskriminētība
- Dalībniekus nekādi nediskriminē.
- Ciena dažādību.
- Atjaunojošās tiesvedības procesā izturas ar cieņu, tajā pašā laikā ļaujot izpaust emocijas un vajadzības.
- Ievēro tiesiskumu.[3]
- Vienmēr ciena visus dalībniekus.
Informācija, izvēle un drošība
- Pieeja informācijai un norādes uz citām organizācijām, kas varētu piedāvāt palīdzību dalībniekiem, pirms atjaunojošās tiesvedības procesa, tā laikā vai pēc tā, vai ja dalībnieki atsakās tajā piedalīties.
- Iespēja piedalīties atjaunojošās tiesvedības procesā, izņemot gadījumus, kad pastāv būtisks risks nodarīt papildu kaitējumu, ir domstarpības par izšķirošajiem faktiem vai ja puses nevēlas piedalīties[4].
- Nodrošina, ka dalībniekiem ir izvēles iespējas attiecībā uz atjaunojošās tiesvedības procesu, tostarp tiešās un netiešās saziņas formām un jebkuras situācijas labošanas būtību.
- Dalībnieku drošība pirms piedalīšanās atjaunojošās tiesvedības procesā, tās laikā un pēc tās.
- Papildu aizsardzība un atbalsts tiem, kas ir īpaši neaizsargāti, lai nodrošinātu pilnīgu dalību.
- Atjaunojošās tiesvedības praktizētāji atjaunojošās tiesvedības procesā veiktās saziņas saturu un personīgu informāciju saglabā konfidenciālu, ievērojot dalībnieku vienošanos, likumu prasības un savas organizācijas politiku[5].
[1] Iespējams, ka tad, ja netiek panākta nekāda vienošanās ar personu, kas nodarījusi kaitējumu, situācijas vēršana par labu attiecībā uz persona, kurai nodarīts kaitējums, var būt sabiedriskas formas.
[2] Tomēr jāņem vērā, ka daži dalībnieki var izvirzīt nesamērīgas prasības mediatoram, izmantojot, piemēram, seksisma un rasisma jēdzienu.
[3] Tas attiecas uz cilvēktiesībām, rasu attiecībām un tiesību aktiem par invaliditāti.
[4] Ja persona, kas nodarījusi kaitējumu, atsakās piedalīties, personām, kurām nodarīts zaudējums, var piedāvāt sarunu ar citām personām, kas nodarījušas kaitējumu. Ja personas, kam nodarīts kaitējums, nevēlas piedalīties, personai, kas nodarījusi kaitējumu, var piedāvāt sarunu ar citām personām, kam nodarīti zaudējumi, vai labot situāciju sabiedriskā formā.
[5] Atjaunojošās tiesvedības praktizētājiem skaidri jāzin savas organizācijas politika un likumu prasības, un tas skaidri jādara zināms dalībniekiem.
- Atjaunojošās tiesvedības procesā panāktās vienošanās ir taisnīgas, atbilstošas nodarītajam kaitējumam[1] un īstenojamas.
Vienošanās/iznākums
- Atjaunojošās tiesvedības procesa iznākumus pārrauga un veic tūlītēju darbību, ja rodas problēma. Dalībniekiem jādara zināmi jebkuri notikumi, ja vien viņi nav lūguši ar viņiem nesazināties.
- Procesa un iznākumu novērtējumus veic, kad vien tas ir iespējams.
- No atjaunojošās tiesvedības procesa mācās, lai panāktu kaitējumu samazināšanos un bailes no nozieguma, tajā pašā laikā veicinot atsevišķu cilvēku un sabiedrības kultūras un izturēšanās pārmaiņas. Tas savukārt var uzlabot sociālo harmoniju un veidot drošāku sabiedrību. Tāpēc atbilstošos gadījumos praktizētājiem un dienestiem ieteicams meklēt, kā drošā veidā veicināt šo mācīšanos citu cilvēku vidū.
Organizācija/politika
- Tās organizācijas/fiziskas personas, kas veic atjaunojošo tiesvedību, apņemas veikt šo darbību, pamatojoties uz dalībnieku vajadzībām.
- Organizācijas tiek mudinātas iespēju robežās izmantot atjaunojošās tiesvedības principus citu konfliktu jomās, tādās kā iekšējais aizvainojums, disciplīnas sistēmas, un iekšējās procedūrās, piemēram, klientu sūdzības.
- Organizācijas un praktizētāji apņemas nodrošināt augstas kvalitātes atjaunojošo tiesvedību, organizējot praktizētāju apmācību, sniedzot viņiem pakalpojumus un atbalstu un ievērojot pieejamos labas prakses norādījumus.
- Lai dalībniekiem nodrošinātu vislabākos rezultātus, organizācijas, kas īsteno atjaunojošās tiesvedības procesus, nodrošina daudzu aģentūru koordinētas sadarbības izveidi.
[1] „Atbilstošas”, kā vienojušies galvenie dalībnieki, ne obligāti organizācijas vai atjaunojošās tiesvedības praktizētāji.
|
Atpakaļ |
|
