Norises vieta: Barselona, Spānija, 2006.gada 15.-17.jūnijs.
Noorganizēta sadarbībā ar Autonomās Katalonijas valdības Tieslietu departamentu.
Konferenci atklāja konferences priekšēdētājs: Jaume Martin (Katalonija) ar īsu uzrunu.
1) Siri Kemeny(Norvēģija), Eiroforuma par atjaunojošo tiesvedību priekšsēdētāja;
3) Christa Pelikan(Austrija) noslēdza konferences atklāšanas daļu ieskatu konferences programmas norisē.
Plenārsēdi atklāj Gro Jorgensen (Norvēģija), uzstājas Brendan McAllister (Ziemeļ-Īrija) ar prezentāciju „Miera atjaunošanas centieni Ziemeļīrijā” (Peace – making efforts in Northen Ireland).
Brendan McAllister – Ziemeļīrijas Mediācijas direktors kopš 1992.gada. Mediācija Ziemeļīrijā ir neatkarīga labdarīga organizācija, kura izveidota meditācijas institūta attīstībai (un ar to saistīto disciplīnu) kā ieguldījums Konfliktu Rezolūcijā un Labu Attiecību veicināšana Ziemeļīrijā.
Britu un Īrijas valdības jau no 90to gadu sākuma organizē miera procesu ar mērķi nodibināt mieru Ziemeļīrijā.
„Miera process” ir parādība, kura iesaista cilvēku un sabiedrību no visiem aspektiem. Pārmaiņas tiesiskajā sistēmā un politikā ir Miera procesa pamatvērtības un iekļaujas formālās atjaunojošās prakses rašanās.
Tomēr formālās tiesību sistēmas ārpusē atjaunojošā prakse iesakņojas sabiedrībā. Sabiedrībā bāzētā iniciatīvas, kuras apvieno personas no militāristiskām organizācijām un bijušie politiskie ieslodzītie, atjaunojošā tiesvedība ir kļuvusi par sakaitētu strīdu Ziemeļīrijā. Brendan McAllister argumentēja to, ka atjaunojošā tiesvedība satur milzīgu potenciālu kā līdzeklis miera veidošanas un izlīgšanas procesiem šajā sašķeltajā sabiedrībā.
Darba grupās un „kafijkonferencēs” tika apskatīti jautājumi par miera radīšanas, atjaunošanas,uzturēšanas centieniem Eiropā, kā arī par kopienu meditāciju.
Laima Zelmene apmeklēja 2.semināru telpu, kurā notika video filmas demonstrējums par meditāciju.
Daina Anspoka apmeklēja 6.aulu, kuru vadīja Mark Yantzi (Kanāda) . Informācija par kanādas pieredzi atjaunojošās tiesvedības ieviešanā.
Ilze Dzenovska apmeklēja 9.aulu, kur Nīderlandes pārstāvji vadīja darba grupu par atjaunojošo tiesvedību 21.gadsimtā.
Otrajā plenārsēdē, kuru atklāja Marko Bosnjak (Slovēnija), prezentāciju par atjaunojošo tiesvedību un vairāk(sevišķi smagiem, smagākiem) smagiem pārkāpumiem: novirzīšana un iekļaušana vadīja Ivo Aertsen un Leo Van Garsse (Beļģija).
Tālāk sekojošās darba grupās un „kafijkonferencēs” tika skatīti un analizēti jautājumi par upura-pārkāpēja mediāciju un smagāku pārkāpuu apspriešana.
Konferences pirmās dienas noslēgumā bija neformāla tikšanās saistībā ar Eiropas Komisijas 2007.-2013.gada finansējumu tiesību jomā. Sanāksmē tikām informēti, ka no šā gada AGIS projekti vairs nepastāvēs, to vietā būs Eiropas Komisijas finansējuma programma „....”.
16.jūnijs – konferences otrā diena.
Plenārsēdē, kuru atklāja Martin Wright (Lielbritānija), Belinda Hopkins (Lielbritānija) runāja par skolu mediāciju un atjaunojošās tiesvedības iekšējo dinamiku. Hopkins prezentācija „Atjaunojošās tiesvedības skolās un citās organizācijās DNS”.
Darba grupās un „kafijkonferencēs” tika apskatīti jautājumi par skolu mediāciju un atjaunojošo procesu mikrodinamiku.
16.jūnija otrajā plenārsesijā „Pamatu ieviešana” Debra Clothier (Lielbritānija) pieteica Niall Kearney(Skotija) un Frauke Petzold (Vācija) prezentāciju „Argumenti „par” un „pret” Eiropas standartiem par praksi un treniņu”.
Darba grupās un „kafijkonferencēs” tika apskatīta praktiskā mediatoru apmācība un juridiskie profesionāļi, labas prakses standarti.
17.jūnijs – konferences trešā diena.
Plenārsēdi atklāja Niall Kearney (Lielbritānija). Tajā uzstājās Lode Walgrave (Beļģija) un runāja par tēmu: Atjaunojošā tiesvedība un ap to. Eiropas dienas kārtībā
Noslēgumā: pārdomas par konferences norisi un par to, konferences nozīmi ikkatra tālākajā darbā.
Noslēguma plenārsēdi vadīja Linda Marklund (Zviedrija).
Atjaunojošā tiesvedība 21.gadsimtā. Argumenti humānisma atjaunošanai un sabiedrības daudzlīmeņu pakāpē.
Autori: Anneke van Hoek (NL)
Gert Jan Slump
Nolūks
- palūkoties uz atjaunojošās tiesvedības (turpmāk tekstā AT) pamatiem;
- atklāt jaunu tipoloģiju;
- censties veicināt abus konceptus attīstībai un praktisko pielietošanu.
Būtība/saturs
-definēt un pozicionēt AT;
-jauna tipoloģija;
-eksistē AT modalitāte;
-konfliktu risināšanas modeļi
-attīstība un izaicinājumi;
-diskusija.
AT
Atjaunojošā tiesvedība ir process, lai iesaistītu iespējamā apjomā tos, kuri iesaistīti specifiskā nodarījumā/pārkāpumā un kopīgi identificē un adresē ļaunumu/zaudējumu, vajadzības un saistības, lai atveseļotu un sakārtotu tās, cik vien iespējams.
